Saruna ar ģimenes ārstu par vīriešu veselību.

 

Atklāta
saruna ar ģimenes ārstu – vīrieša veselības stūrakmens

Zināms,
ka automašīnai tehniskā apkope ir jāveic pēc konkrēta
nobraukuma, nesagaidot, kad panelī iedegas brīdinājuma signāli.
Taču kādi izmeklējumi un cik bieži ir jāveic katram vīrietim,
lai saglabātu labu pašsajūtu un stipru veselību? Par ģimenes
ārsta lomu augstas dzīves kvalitātes uzturēšanā stāsta ģimenes
medicīnas speciālists dr. Ainis Dzalbs.

Cik bieži
vīrietim nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, ja nav nekādu
sūdzību par veselību?

Bērniem līdz
divu gadu vecumam profilaktiskas pārbaudes notiek vairākas reizes
gadā, pēc tam līdz 18 gadu vecumam ir ieteicams tās veikt
vienreiz gadā. Vēlāk ikviens Latvijas iedzīvotājs var bez maksas
(nemaksājot pacienta iemaksu) profilaktiskos nolūkos apmeklēt
ģimenes ārstu reizi gadā, taču jauniem vīriešiem vecumā līdz
30 gadiem, kam nav nekādu sūdzību par savu veselību, ik gadu
“atrādītes” pie ģimenes ārsta nav nepieciešams. To var darīt
reizi trijos vai pat piecos gados, lai pārrunātu jautājumus, kas
saistīti ar veselīgu dzīvesveidu, tostarp uzturu un fiziskām
aktivitātēm, un arī ar reproduktīvo un seksuālo veselību.

Ko ietver
profilaktiska veselības pārbaude pie ģimenes ārsta?

Ģimenes
medicīnas pieeja ir holistiska jeb visaptveroša, un profilaktiskā
veselības pārbaude galvenokārt nozīmē sarunu par veselības
tēmām, kas pacientu satrauc. Lielā daļā gadījumu tieši saruna
ir visnozīmīgākā vizītes daļa, kas dod ārstam vairāk
informācijas nekā klīniski izmeklējumi. Izvaicājot pacientu par
iespējamām sūdzībām, ārsts var agrīni atklāt cilvēkam viņa
vecuma posmā biežāk sastopamās slimības. Jauni vīrieši
visbiežāk sūdzas par dažādām balsta un kustību aparāta
problēmām. Savukārt sarunā ar vīriešiem brieduma gados un
vēlāk, tuvojoties pensijai, ģimenes ārsts vairāk pievērš
uzmanību sirds un asinsvadu veselībai.

Vai
pacienti labprāt runā ar savu ģimenes ārstu?

Pēc
statistikas datiem sievietes biežāk apmeklē ģimenes ārstu nekā
vīrieši. Vīrieši pie ģimenes ārsta biežāk sāk parādīties
vecumā no 45 un 50 gadiem, un sūdzības visbiežāk ir saistītas
ar muskuloskeletālām sāpēm – sāpošas muguras, saspringums,
locītavu problēmas – un sirds veselību, piemēram, augstu
asinsspiedienu, reiboņiem. Diemžēl ir tā iegājies, ka
reproduktīvā veselība ir viens no visretāk ar ģimenes ārstu
pārrunātajiem jautājumiem, lai gan tas nebūt nenozīmē, ka
cilvēkam nav nekādu sūdzību. Pētījumi uzrāda, ka tikai vidēji
3% vizīšu vecumā līdz 50 gadiem vaicā savam ģimenes ārstam par
tādām sensitīvām tēmām kā reproduktīvā un seksuālā
veselība. Es aicinu vīriešus pārrunāt ar savu ģimenes ārstu
arī šos jautājumus, jo ģimenes ārsti ir pietiekami zinoši, lai
spētu palīdzēt tos risināt, uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti.
Tāpat arī vēlos aicināt ģimenes ārstus būt proaktīviem un
iesākt sarunu ar saviem pacientiem, vaicājot par iespējamām
sūdzībām.

Kādus
izmeklējumus ikvienam vīrietim nepieciešams veikt regulāri, lai
saglabātu veselību?

Modernā
medicīna arvien vairāk virzās uz individuālu pieeju, un nevarētu
teikt, ka visiem vīriešiem kādā konkrētā vecumā būtu jāveic
noteiktas pārbaudes. Mēs kā ģimenes ārsti vairāk sekojam līdzi
katra pacienta individuālajām vajadzībām un izvērtējam dažādu
slimību riskus, ņemot vērā cilvēka veselības stāvokli un
ģimenes medicīnisko vēsturi. Taču ir universālas tēmas, kam ir
jāpievērš uzmanība. Viena no tām ir onkoloģiskas saslimšanas.
Pacientam sasniedzot noteiktu vecumu, ģimenes ārsts aicina veikt
slēpto asiņu testus, kas ļauj agrīni atklāt resnās zarnas vēzi.

Sākot no 40
gadu vecuma, valsts iedzīvotājiem reizi 5 gados apmaksā sirds un
asinsvadu slimības agrīnu diagnostiku, kas iekļauj arī dažādu
analīžu veikšanu. Šajās pārbaudēs pamatā tiek pievērsta
uzmanība sirds veselībai, taču vienlaicīgi kardiovaskulāro risku
atpazīšana lielā mērā ļauj identificēt arī reproduktīvās
veselības riskus. Tāpat ģimenes ārsts atgādinās pacientam, ja
ir jāveic revakcinācija, piemēram, pret ērču encefalītu vai
difteriju. Taču es vēlos uzsvērt, ka svarīgākie veselības
saglabāšanā, it īpaši jauniem vīriešiem, ir nevis dažādi
smalki izmeklējumi, bet pavisam vienkārši veselības pamatrādītāji
un saruna ar ģimenes ārstu. Taču, protams, ka tad, ja cilvēks
vēlas veikt konkrētas veselības pārbaudes, to var pārrunāt ar
savu veselības pakalpojumu sniedzēju, lai izvēlētos kādu
papildus profilakses pasākumu.

Vai ir
nepieciešams veikt regulāras profilaktiskas pārbaudes pie
speciālistiem, piemēram, urologa vai kardiologa?

Runājot par
reproduktīvo veselību, to nevar apskatīt kā vienu nošķirtu
aspektu, bet ir jāņem vērā cilvēka veselība kopumā, tā starpā
arī dzīvesveids, ķermeņa masas indekss, cukura līmenis,
holesterīns un citi rādītāji. Profilaktiski nosūtījumi saistībā
ar reproduktīvo veselību pie speciālistiem netiek praktizēti, jo
lielākajā daļā gadījumu vispārējos jautājumus par šo tēmu,
ņemot vērā pacienta veselības rādītājus, var izvērtēt
ģimenes ārsts. Tostarp ģimenes ārsts ieteiks vīrietim konkrētā
vecumā veikt prostatas specifiskā antigēna pārbaudi, kas var
palīdzēt agrīni atklāt prostatas vēzi, apzinās tā riska
faktorus un uzdos jautājumus par potences traucējumiem. Ja ir
nepieciešamas padziļinātākas pārbaudes vai papildus terapija,
ģimenes ārsts piesaistīs speciālistu konkrētu veselības
jautājumu risināšanā.

Tematiskais raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tematiskā raksta saturu atbild biedrība “Movember Latvija”.